Strolghino salami

Reiz nebija ne ledusskapju, ne modernu tehnoloģiju, un izsmalcinātu žāvētu gaļas izstrādājumu gatavošana nebija viegls darbs. Kad gaļa bija samalta, daudz kas varēja noiet greizi. Laiks varēja būt pārāk karsts, pārāk sauss vai pārāk mitrs. Dažkārt vairāku mēnešu darbu varēja iznīcināt vienkārši neveiksme.

Tāpēc cūkas kāva ziemā, kad aukstums pasargāja gaļu, un tad visi lūdza Dievu, lai viss izdotos, jo šī cūka prasīja gan naudas, gan smaga darba ieguldījumu. Daži izvēlējās gatavot salami un šķiņķi, savukārt citi, kuri dzīvoja piemērotajās pilsētās, bija gatavāki riskēt un izvēlējās gatavot Culatello. Strolghino gatavoja no atgriezumiem (savāds vārds, ar ko apzīmēt vērtīgo cūkas ciskas gaļu). Nosaukums daudz pasaka par bailēm un nenoteiktību darbā, kas joprojām ir pakļauts gadalaiku un likteņa kaprīzēm. Nav nejaušība, ka senais itāļu darbības vārds 'strologare' nozīmē minēt, pareģot, lasīt zvaigznes un zīmes, kā to dara zīlnieks. Strolghino ir pieticīgs gaļas izstrādājums, jo to gatavo no gabaliņiem, kas nogriezti, veidojot Culatello, un tas ir neliels ziedojums liktenim.

Gaļu, kas atšķirībā no citiem žāvētiem gaļas izstrādājumiem ir liesa, samaļ, pievieno garšvielas, iepilda mīkstā zarnu apvalkā un nogatina salīdzinoši īsu laiku.

Tā garša ir viegla un maiga. Pamēģini to ar mājās ceptu maizi, un, ja vēlies pasniegt kopā ar sieru, izvēlies neatkārtojamo Parmigiano Reggiano.